Vyākaraṇa Atlas

194

Pāṇini Aṣṭādhyāyī(66 条)

Kātantra(78 条)

Kāśikāvṛṭti(1 条)

JKv 4.1.82

trayam apy adhikriyate samarthānām iti ca, prathamād iti ca, veti ca / svārthika-pratyayāvadhiś cāyam adhikāraḥ, prāgdiśo vibhaktiḥ (*5,3.1) iti yāvat / svārthikeṣu hy asyopayogo nāsti, vikalpo 'pi tatrānavasthitaḥ / ke cin nityam eva bhavanti /

lakṣaṇavākyāni tasya apatyam (*4,1.92), tena raktaṃ rāgāt (*4,2.1) tatra bhavaḥ (*4,3.53) ity evam ādīni bhaviṣyanti / teṣu sāmarthye sati prathama-nirdiṣṭād eva vikalpena pratyayo bhavatīti veditavyam /
samarthānām iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī / samarthānāṃ madye prathamaḥ pratyaya-prakṛtitvena nirdhāryate / tasyeti sāmānyaṃ viśeṣalakṣaṇārtham / tadīyaṃ prāthamyaṃ viśeṣāṇāṃ vijñāyate / upagoḥ apatyam aupagavaḥ /
samarthānām iti kim ? kambala upagoḥ, apatyaṃ devadattasya / prathamāt iti kim ? ṣaṣṭhyāntād yathā syāt, prathamāntān mā bhūt /
vāgrahanaṃ kim ? vākyam api yathā syāt, upagor apatyam iti / yady evaṃ. samāsa-vṛttiḥ taddhita-vṛttyā bādhyeta, upagvapatyam iti / naiṣa doṣaḥ / pūrvasūtrād anyatarasyāṃ grahaṇam anuvartate / tenaitad api bhaviṣyati

samarthānām(在合意搭配的各个词中)、prathamāt(在第一个词后)、vā(可选地),这三个词都要向下沿用。这个领句的管辖范围到“自义词缀”(svārthika-pratyaya,即不改变词干原本意义的词缀)为止;确切地说,到规则“prāg diśo vibhaktiḥ”(在 diś 的规则之前为词尾,PS 5.3.1)为止。因为在“自义词缀”范围内,这条规则不适用,也不一定两可。有些规则是必然的。

能适用的有以下例句:“tasya apatyam”PS 4.1.92、“tena raktaṃ rāgāt”PS 4.2.1、“tatra bhavaḥ”PS 4.3.53等。应知在这些规则中,在合意搭配的情况下,词缀加在先说的词后,可加可不加。
“samarthānām”(在合意搭配的各个词中)是遴选式第六格(表示从群体中挑出一个)。在合意搭配的各个词中,选择第一个词作为要添加词缀的原形。(如在PS 4.1.92中)“tasya”是为了具体规则而设立的一般性表述。它是第一个词,应理解为适用于各种具体情况。(例如:)upagoḥ apatyam,(在第一个词 upagu 后面加 aṇ 词缀)变为 aupagavaḥ(,而不是说经文中是 tasya 就只能加 tad 后面)。
为什么要说“samarthānām”(在合意搭配的各个词中)?(因为不合意搭配就不能这样用,例如:)“kambala upagoḥ, apatyaṃ devadattasya”(毯子是优波古的,后代是提婆达多的。此处 upagoḥ 和 apatyam 虽然相邻,但属于两个不同的分句,不属于合意搭配,因此不能加词缀变为 aupagavaḥ。)为什么要说“prathamāt”(在第一个词后)?因为(如在上面的例子中)词缀应该添加在以第六格为末的词之后(第一个词“tasya”所代表的 upagoḥ),而不能添加在以第一格为末的词(第二个词“apatyam”)之后。(如果想说加在第一格之后应该说 prathamāyāḥ,参见PS 7.2.88。)
为什么要说“vā”(可选地)?因为用句子表达意思是一样的,比如“upagor apatyam”。如果这样的话,复合词形式 upagvapatyam 不是应该会被派生词缀形式阻碍吗?这里没有问题。因为“anyatarasyām”(两可)这一词从前一条经文PS 4.1.81随文至此。因此这样也可以。

段晴《波你尼语法入门》(49 条)

DSSK 0

(1) a i uṇ (2) ṛ ļk (3) e oṅ (4) ai auc (5) ha ya va raṭ (6) laṇ (7) ña ma ṅa ṇa nam (8) jha bhañ (9) gha ḍha dhaṣ (10) ja ba ga ḍa daś (11) kha pha cha ṭha tha ca ṭa tav (12) ka pay (13) śa ṣa sar (14) hal.

iti sūtrāṇy aṇādisaṃjñārthāni. hakārādiṣv akāra uccāraṇārthaḥ.

段书:以上经文以(构成) aṇ 等术语为目的。Ha 等中的 a 音是为了发音的方便。

DSSK 5

uś ca ūś ca ū3ś ca vaḥ. vāṃ kāla iva kālo yasya so 'c kramād hrasvadīrghaplutasaṃjñaḥ syāt. sa pratyekam udāttādibhedena tridhā .

段书:u, ū, ū3 = vaḥ,一个元音,其音时长如 u, ū, ū3 音时,依次叫做短音、长音和引音,它的每个音长按照高音等的区分复有三种之分。

DSSK 9

mukhasahitanāsikayoccāryamāṇo 'nunāsikaḥ syāt. tad ittham a i u ṛ eṣāṃ pratyekam aṣṭādaśa bhedāḥ. ḷvarṇasya dvādaśa tasya dīrghābhāvāt.

ecām api dvādaśa teṣāṃ hrasvābhāvāt.

段书:由口腔和鼻腔联合发出的音是鼻音,例如 a i u ṛ,它们每一个都有 18 种变化。元音 ḷ 因为没有长音而只有 12 种变化。ec 等复合元音因为没有短音也只有 12 种变化。

DSSK 10

tālvādi sthānamābhyantaraprayatnaś cety etad dvayaṃ yasya yena tulyaṃ tan mithaḥ savarṇaṃ syāt.

段书:这是两方面,指上腭等发音部位和内部的动力:一个具备这两方面的音,与它相一致的音,彼此为同类音。

DSSK 12

avidhīyamāno 'ṇudic ca savarṇasya saṃjñā syāt. atraivāṇ pareṇa ṇakāreṇa. ku cu ṭu tu pu ete uditaḥ. tad evam a iti aṣṭādaśānāṃ saṃjñā. tathekārokārau ṛkāras triśataḥ. evaṃ ḷkāro 'pi. eco dvādaśānām. anunāsikānanunāsika-bhedena yavalā dvidhā. tenānanunāsikās te dvayor dvayoḥ saṃjñā.

段书:非附加的 aṇ 以及以短音 u 为符号的是它们的同类音的术语。这里出现的 aṇ 正是与后一个 ṇ 的结合,ku、cu、țu、tu、pu,它们皆以短元音 u 为符号。如此,a 就是术语,代表了 18 个音。字母 i 和 u 亦如此。字母 ṛ 是 30 个音的术语,字母 ḷ 也一样。ec 代表了 12 个音。由于有鼻音和非鼻音的区别,y、v、l 各是双重的,因此,非鼻化音的这几个音分别是两个音的术语。

DSSK 15

subantaṃ tiṅantaṃ ca padasaṃjñaṃ syāt.

段书:一个以格尾为末的,或是以语尾为末的(词)叫做字。

DSSK 16

ikaḥ sthāne yaṇ syāt aci saṃhitāyām. sudhī upāsya iti sthite.

段书:连声时遇到元音,半元音占据单元音的位置,到此可以 sudhī upāsya 为例。

DSSK 17

saptamīnirdeśena vidhīyamānaṃ kāryaṃ varṇāntareṇāvyavahitasya pūrvasya bodhyam.

段书:由第七格所规定的变化针对的是没有其它字母间隔的前一个音。

DSSK 22

eco ay av āy āv syuḥ aci.

段书:遇到元音时,复合元音应由 ay、av、āy、āv 替换。

DSSK 40

ekādeśaḥ. daityāriḥ. śrīśaḥ. viṣṇūdayaḥ. hotṝkāraḥ.

段书:(长音)是唯一的替换。(例如:)daityāriḥ śrīśaḥ. viṣṇūdayaḥ. hotṝkāraḥ。